Zefīra mānija ir pārņēmusi daudzus blogotājus un gardēžus. Nepaiet ne diena, lai instagramā neuzpeld kārtējā zefīra porcija ar vēl nebijušu pildījumu. Atzīšos, arī es pakļāvos tendencei, jo zefīrs man garšo, ir īpaši ja zini, kas tajā iekšā. Iepriekš mēģināju gan tīru ābolu zefīru, gan daļu ābolu aizvietoju ar dzērvenēm, taču man visu laiku kaut kas pietrūka - pārāk salkani tie likās. Un tad vienu dienu pamanīju (atkal instagramā), ka viena meitene gatavoja zefīru no aličas, bez āboliem, bez papildus pektīna. Izmēģināju, nogaršoju, novērtēju un dalos ar rezultātu.





Bet vispirms nedaudz teorijas, kas nepieciešama, lai zefīrs izdotos. Tradicionāli zefīru gatavo no āboliem ar daudz lielāku cukura daudzumu, bet es to samazināju un zefīra kvalitāte no tā necieta. Uzreiz brīdinu, ka zefīru gatavo ar svaigu olas baltumu un no tā nav jābaidās, jo tas tiek sajaukts ar 110 grādus karstu cukura sīrupu, kas savā ziņā pasterizē olas baltumu. Vēl viena lieta, bez kuras zefīrs varētu neizdoties - virtuves termometrs. Pavisam nedārgus tos var iegādāties Gemosā. Un, visbeidzot, būs nepieciešams agaragars - augu valsts želējošā viela, ko nevar aizvietot ar želatīnu. Agaragars pēc būtības ir ūdenszāle, tāpēc tam var būt viegla jūras smaržā, kas paliek arī zefīrā. Pagaidām man nav izdevies atrast cita ražotāja agaragaru, kas būtu bez šī trūkuma. Un jā, veikalā ir nopērkams RUF ražotāja "Agartine", kas izklausās līdzīgi agaragaram, bet tas nav tas pats. Tā sastāvā ir agaragars, bet nelielā daudzumā (ap 20%), tāpēc zefīru ar to iebiezināt būs grūti. Var, bet Agartine daudzums būs jāpalielina, gatavs zefīrs būs ļoti maigs un ilgāk jākaltē. Un, visvisbeidzot, ir vajadzīga vismaz 3 litrus apjomīga bļoda putošanai. Ja tādas nav, var izmantot zupas katlu.

Ja pēc visa šī izlasīšanas bailes nav, tad sākam!


Vajadzēs:
250 g aličas biezeņa
400 g cukura
150 g ūdens
8 g agaragara (izmantoju Leckers, nopērkams "Zaļā govs" veikalā un Prismā)
1 olas baltums
pūdercukurs apberšanai


Pagatavošana:

Aličas biezeni es gatavoju no svaigām ogām, vajadzīgo biezeņa daudzumu iegūstot no apmēram 600 g svaigu ogu. Ogas ieber katliņā, uzliec tām vāku un liec uz nelielas uguns vārīties (papildus ūdens vai cukurs nav vajadzīgi). Kad parādīsies sula, noņem vāku (jo liekais ūdens mums nav vajadzīgs, vai ne?) un turpini vārīt 30-40 minūtes. Mums vajag, lai aličas sabiezē un vairs nepeld šķidrumā. Atdzesē ogas, izņem no katliņa kauliņus un izberz ogas caur sietu. Ar kauliņiem to darīt nav ērti - pārbaudīts. Biezeni var gatavot vairākas dienas iepriekš, tas labi glabājas slēgtā traukā ledusskapī.

Bļodiņā sajauc 50 g cukura ar agaragaru. Atlikušos 350 g cukura sajauc ar ūdeni katliņā un liec uz uguns, vienlaicīgi sāc putot aličas biezeni ar olas baltumu vidējā ātrumā. Kad cukura sīrups kļūs 60 grādus silts, ieber tajā, visu laiku maisot, cukuru ar agaragaru un turpini sīrupu vārīt līdz 110 grādiem. Pa to laiku aličas biezenis ar olas baltumu palielināsies apjomā apmēram 3 reizes. Turpinot putot uzmanīgi ielej tajā cukura sīrupu (ne pārāk ātri, lai olas baltums neizvārās un ne pārāk lēni, lai agaragars nesāk sabiezēt). Puto līdz masa atdzesēs nedaudz virs ķermeņa temperatūras. Agaragars sastingst pie 40 grādiem, tāpēc masai jāpaliek nedaudz siltākai

Pildi gatavu zefīra masu konditorejas maisā ar uzgali un veido zefīru uz cepampapīra, teflona vai silikona paklājiņa. Atstāj tos apžūt 24 stundas, tad apber ar pūdercukuru caur sietiņu un saliec pusītes kopā. Glabā cieši noslēgtā traukā. Labu apetīti!


Iedvesmu guvu šeit!