Šis nebūs stāsts par jaukām kūciņām, saldām tortēm, smukām tartēm un citiem saldumiem. Šis būs nopietnāks stāsts, pareizāk sakot, stāsta sākums. Jo visam ir sākums, arī maizei. Un maize sākas ar ieraugu.




Jau sen gribēju izaudzēt savu ieraugu, jo gribēju iemācīties cept maizi. Nemeklēju vieglos ceļus, kaut arī maizi brīvi var nopirkt veikalā, taču gribēju izcept savu, piepildīt māju ar tās smaržu un iekosties vēl siltā garozā. Baltmaizi mājās neēdam, mums garšo rupjmaize un sēklu maize. Rupjmaizi pat nemēģināšu mājās cept, jo uzskatu, ka tai ir vajadzīga īsta krāsns. Tāpēc izmēģinājumiem izvēlējos sēklu maizi, kuru patērējam lielos apjomos.

Ceļš pie sava ierauga bija sācies pirms vairākiem gadiem. Vispirms izstudēju daudzas grāmatas un interneta avotus. Viss likās tik vienkārši! Sajauc, atstāj uz 24 stundām, tad piebaro, atkal pagaidi, vēl piebaro un gatavs. Realitāte bija skarba. Vairākos mēģinājumos kanalizācijā aizpeldēja pāris kilogrami miltu un manas cerības izaudzēt savu ieraugu. Uz kādu laiciņu atmetu ar roku, bet tad šoruden uznāca vēlme pamēģināt vēlreiz.

Kas tad ir tas ieraugs? Ieraugs ir dabīgi izveidojušas pienskābās baktērijas un raugs. Ieraugu var izaudzēt dažādos veidos - tikai ar ūdeni un miltiem, ar rozīnēm, alu, kefīru un pat kartupeļiem. Mūsu senči arī bija pazīstami ar ieraugu. Cepot maizi katru reizi viņi atstāja nelielu gabaliņu mīklas, ko pievienoja nākamajam cepienam. Pateicoties tam mīkla rūga un šis process bija bezgalīgs. Vienreiz izaudzējot ieraugu un regulāri to piebarojot, tas kļūs par ģimenes jauno locekli un klusi dzīvos ledusskapī gadiem ilgi.

Ierauga audzēšanai vajadzēs:
stikla burciņa ar vāku
pilngraudu kviešu milti (es izmantoju Hercogs pilngraudu miltus)
filtrēts istabas temperatūras ūdens (neiesaku izmantot vārītu ūdeni, labāk no krāna)
svari

1.diena:
Burciņā sajauc 100 ml ūdens un 100 ml miltu, nosver un atceries kopējo svaru - tas vēlāk noderēs. Uzmanīgi! Runa iet par vienādiem apjomiem mililitros, nevis par gramiem! Uzliec burciņai vāku, bet tā, lai paliktu vieta ventilācijai un ieraugam tiek klāt skābeklis. Atstāj ieraugu siltā vietā.

2.diena:
Piebarosim ieraugu. Pārbaudi ieraugu - tā smaržai jābūt patīkamai, nedaudz skābenai. Varbūt pamanīsi gaisa burbulīšus, bet varbūt arī ne. Nosver pusi burciņas satura un izmet to. Pievieno atlikušajam ieraugam 50 ml ūdens un 50 ml pilngraudu kviešu miltu. Sajauc, uzliec burciņai vāku (atceries par skābekli!) un atstāj atkal siltā vietā rūgt.

3.diena:
Atkal piebarosim ieraugu. Ir pagājušas vēl 24 stundas un ieraugā sāk rosīties dzīvība. Tā smarža kļuvusi izteikti skāba, ieraugs sāk burbuļot un celties. Atkal nosver pusi burciņas satura un izmet to. Pievieno atlikušajam ieraugam 50 ml ūdens un 50 ml pilngraudu kviešu miltu. Sajauc, uzliec burciņai vāku (atceries par skābekli!) un atstāj atkal siltā vietā rūgt.

4.diena:
Pēdējā piebarošanas reize. Vēl pēc 24 stundām ieraugs ir vēl vairāk palielinājies apjomā, Tā smarža ir patīkami skāba, ir daudz burbulīšu, apjoms, iespējams, ir divkāršojies. Atkārto piebarošanas shēmu: nosver pusi burciņas satura un izmet to. Pievieno atlikušajam ieraugam 50 ml ūdens un 50 ml pilngraudu kviešu miltu. Sajauc, uzliec burciņai vāku (atceries par skābekli!) un atstāj atkal siltā vietā rūgt.

5.diena:
Ieraugs ir gatavs, Vari cept maizi vai ieliec to ledusskapī līdz nākamajai cepšanas reizei. Ieraugs dzīvo ledusskapī nedēļu mierīgi. Tad gan būtu jāizņem un jāpiebaro, ja neplāno neko cept.


Par kļūdām
Kā jau stāstīju, man ilgi nebija izdevies tikt pie sava ierauga, jo nespēju to izaudzēt. Tai vietā lai rūgtu, tas puva. Ieraugam nebija tam raksturīgas skābas smaržas, bet gan tāda viegla nepatīkama smaka. Tam neveidojās burbulīši, tas palika nedzīvs. Kāpēc tas notiek? Ierauga augšanas procesā liela nozīme ir pienskābām baktērijām. Tām pašām, dēļ kurām skābst piens un veidojas rūgušpiens. Vai dzirdēji to stāstu, ka mūsdienās piens nav piens, jo tas neskābst, bet paliek rūgts? Tas tādēļ, ka pasterizētajā pienā, ko pērkam veikalā, pienskābās baktērijas ir pagalam dēļ pasterizācijas, ledusskapī un gaisā pienskābās baktērijas nav pietiekamā skaitā, tāpēc virsroku ņem puves baktērijas, kas vienmēr atradīsies blakus pārtikai. Tā piens neskābst, bet paliek rūgts. Bet ieraugs nerūgst un pūst. Ko darīt? Izmest ieraugu un sākt no jauna. Iztīrīt virtuvi, izmest pārtiku, par kuru ir aizdomas, ka tā bojājas, izmazgāt ledusskapī. Vēl var mēģināt nomainīt miltu šķirni. Piemēram, izvēlēties bioloģiskos pilngraudu kviešu miltus.

Stāsts par maizi noteikti turpināsies un nākamajā sērijā gaidi sēklu maizes recepti. Lai veicas ierauga audzēšanā!